+371 80 80 80 80

Valūtas kari norimst, “iededzas” inflācija

Valstis, kas attīstās, viena pēc otras atsakās no instrumentiem, ko iepriekš aktīvi izmantoja nacionālās valūtas pieauguma apturēšanai. Nav tā, ka valdības zaudēja interesi par eksporta sektoru, nebūt nē. Vienkārši tagad pirmajā plānā ir svarīgākas problēmas. Pirmkārt – inflācija.

Straujas izejvielu sadārdzināšanās apstākļos, īpaši pārtikas produktu un energonesēju, valstu līderi uzskata valūtas stiprināšanu par mazāko no ļaunumiem un par drošāko veidu, kā pavājināt inflācijas spiedienu. Šīs, pēc pirmā skatiena nenozīmīgās izmaiņas, pelnījušas īpašu uzmanību BKIĶ valstu līderu sammitā - Brazīlijas, Krievijas, Indijas un Ķīnas, bet tagad arī Dienvidāfrikas – kas notiks nākamajā nedēļā Ķīnā. Par pēdējo pasaules attīstošos ekonomiku stingrākas monetārās politikas aktu kļuva likmes Čīlē paaugstināšana par 0.5%. Tā jau ir otrā paaugstināšana pēc kārtas, pie tam Centrālā banka samērā caurredzami dod mājienu, ka negatavojas apstāties pie sasniegtā – tuvāko mēnešu laikā likme, kas tagad ir 4.25% līmenī, var tikt atkal paaugstināta. Lēmums bija samērā paredzams, tāpēc Čīles peso gandrīz nekādi nav reaģējis uz to, tikai nebūtiski nostiprinoties pārī ar dolāru izsolēs trešdien. Bet kopumā, mēneša laikā valūta pieaugusi par 3%. No gada sākuma pieaugums jau ir 5.5%.  

Iepriekš šajā nedēļā Dienvidkorejas varas pārstāji apstiprināja savus nodomus izmantot valūtas kursa pieaugumu cīņai ar inflāciju (martā tā bija 4.7%). Centrālā banka atstāja uzskaites likmi bez izmaiņām, bet šis lēmums sekoja pēc valsts ierobežojumu uz korejiešu vonu pieauguma pazeminājumu. Tagad vonas kurss pret dolāru sastāda 1085, kas par 4.5% augstāks nekā pagājušajā mēnesī. Pagājušajā nedēļā vislielākais pārsteigums kļuva Brazīlijas atteikums no mēģinājumiem pretoties reāla nostiprināšanai. Vara nedarīja neko, klusējot raudzījās uz to, kā treideri virzīja valūtu virs psiholoģiski svarīga līmeņa 1.60. Tekošais reāla kurss 1.58, kas ir par 6.5% augstāks, nekā marta vidū. Pat ķīniešu varas pārstāvji, kas amerikāņu acīs vienmēr bija galvenie godīgu kursu pretinieki, ļāva juaņai pieaugt par 1% no janvāra un par 4.5% no valūtas piesaistes korekcijas sākuma pagājušajā vasarā. Terenss Lims, Goldman Sachs Asset Management vadošais direktors Korejā, atzīmēja, ka attīstošies tirgi izrādījās līdzīgā situācijā un izjūt analoģiskas grūtības. Pasaulē sākās globālās korekcijas.

Tā vēl nav revolūcija politikā, bet jau būtiska novirze. Vēl pirms dažiem mēnešiem, ekonomikas, kas attīstās, ar Brazīliju priekšgalā, skaļi apvainoja Ameriku mēģinājumos mākslīgi pazemināt dolāra kursu, realizējot stimulējošas politikas (t.i., skaitliskā vājinājuma), kas radīja attīstošiem tirgiem nopietnas problēmas valūtas kursu nostiprināšanas veidā. Tagad sarunas attiecībā uz valūtas kariem noklusa. Tā vietā politiķi koncentrējušies uz daudz piesātinātākiem jautājumiem, tādiem, kā inflācija. Pat Turcija, kas janvārī negaidīti pazemināja likmi, lai apturētu kapitāla pieplūdumu valstī, var izmainīt savu pieeju tuvākajā sēdē, līdz parlamenta vēlēšanām, kas notiks jūnijā. Protams, valūtas kursa pieaugums par 5% nevar neitralizēt inflācijas spiedienu, ko nosaka izejvielu aktīvu sadārdzinājums, jo tikai naftas cena 2010.gadā pieauga par 20%.     

Bez tam, pagājušajā nedēļā Starptautiskais Valūtas fonds brīdināja par to, ka cenu pieaugums izejvielām ne tikai rada inflācijas spiedienu pastiprināšanos galvenajās attīstošās valstīs, bet arī provocē spekulatīvu bumu attīstību nekustamā īpašuma iekšējos tirgos, kas tāpat noved pie inflācijas pieauguma. “Problēma tajā, ka tādās attīstošās valstīs kā Ķīna, Indija un Brazīlija briest sava veida kredīta bums, kas galarezultātā, novedīs pie nopietna kraha. Pagaidām grūti spriest par draudu mērogu, bet to pazīmes skaidri redzamas” – paziņoja fondā. Tomēr valūtas nostiprināšana palīdz tajās valstīs, kur politikas, kas orientētas uz eksporta sektora atbalstīšanu, prasīja mākslīgu valūtas pieauguma ierobežošanu – t.i., Korejā un Ķīnā. Nav nekādu šaubu par to, ka nākamais ekonomiskais kritums, lai kur tas būtu, liks politiķiem no jauna atgriezties pie eksporta sektora stimulēšanas un, sekojoši, pie valūtas kursu noturēšanas. Fundamentāli nekas nav mainījies. Un, atšķirībā no 2008.-2009.g., tagad politiķi ātrāk un labprātāk gatavi izmantot netradicionālus instrumentus, t.i., kontroli pār kapitāla plūsmām, lai aizsargātu savas valūtas no pārmērīga pieauguma. Liberalizācijas process, ko iniciējuši rietumi, izrādījās dārgs ar vienpusēju kustību un jau nav tik populārs. Bet ilgtermiņa perspektīvā valūtas nostiprināšana vienmēr atbalstāma. Bez reālās ekonomikas pieauguma, tas palīdz cilvēkiem attīstošās valstī samazināt pārrāvumu ienākumos ar attīstītām valstīm un tādā veidā, sabalansēt pasaules ekonomiku.       

Sagatavots pēc The Financial Times materiāliem

ziņu saraksts
Octa - Salīdzini un izvēlies labāko! OCTA kalkulators, OCTA apdrošināšana; ​ Samazini OCTA cenu Pats!