Eksperti: ECB palīdzības programmas ekonomikai tikai vērsīsies plašumā 6
3. maijā Eiropas Centrālā banka lēma līdz jaunam rekordzemam līmenim (0,5% atzīmei) samazināt eiro bāzes procentlikmi. Tiesa gan, vairāku ekspertu aplēses liecina, ka ECB palīdzības programmas ekonomikai tikai vērsīsies plašumā.
«Esošajai recesija ir daudz smagāks un sarežģītāks raksturs, salīdzinot ar iepriekšējo desmitgažu recesijām. Pirmkārt jau dēļ tā, ka vairums zonas dalībnieku ir spēcīgi pārkrauti ar valsts parādiem. Tas būtiski ierobežo iespējas cīnīties pret recesiju ar valsts mehānismu palīdzību. Tādēļ ECB rīcība varēja būt vēl agresīvāka. Iespējams, ka recesijas turpināšanās zonā piespiedīs arī ECB pievienoties kluba aktīvo dalībnieku (ASV Federālo rezervju sistēma, Japānas centrālā banka un arī Anglijas Banka) kvantitatīvās mīkstināšanas programmām un ECB veiks vēl vienu likmes samazināšanu,» uzskata ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis.
Arī citi ekonomikas eksperti uzskata līdzīgi. «Likmes samazināšana bija mazākais, ko ECB varēja izdarīt. Vāja eiro zonas ekonomika un zemas inflācijas gaidas vēl pirms kāda laika lika investoriem gaidīt, ka ECB izdarīs kaut ko eiro zonas ekonomikas atbalstīšanai. Ņemot vērā vājus eiro zonas makroekonomiskos rādītājus, var gaidīt, ka tas nav pēdējais solis, ko ECB sper ar mērķi palīdzēt Eiropas ekonomikai. Salīdzinājumā ar ļoti agresīvu kvantitatīvu pavājināšanu ASV un Japāna, ECB rīcība līdz šim varētu būt raksturota kā atturīga. Protams, pieņemtie lēmumi samazinās eirozonas banku finansēšanas cenu, bet efektīvākai cīņai ar recesiju ECB nāksies padomāt arī par savu kvantitatīvas mīkstināšanas programmu. Protams, paliks politiskie šķēršļi – ļoti grūti būs saņemt Vācijas piekrišanu tādai rīcībai,» norāda Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.
ziņu saraksts